Ostoskori
0
Zupa lielākai ģimenei, mērce vienai vakariņu porcijai un makaroni svētdienas pusdienām prasa atšķirīgus traukus. Tāpēc nerūsējošā tērauda katli parasti ir viens no pārdomātākajiem pirkumiem virtuvē - tie ir piemēroti dažādiem gatavošanas uzdevumiem, nezaudē savu funkcionalitāti pēc regulāras lietošanas un labi iederas gan jaunā, gan jau iekārtotā virtuvē.
Tomēr nerūsējošais tērauds pats par sevi vēl negarantē vienādu rezultātu. Katla pamatnes uzbūve, tilpums, rokturu forma, vāks un saderība ar plīts virsmu nosaka to, cik ērts trauks būs ikdienā. Izvēloties katlu, ir vērts skatīties ne tikai uz dizainu vai komplektā esošo vienību skaitu, bet arī uz saviem gatavošanas paradumiem.
Kāpēc izvēlēties nerūsējošā tērauda katlus?
Nerūsējošais tērauds ir izturīgs pret koroziju, neuzsūc ēdiena aromātus un parasti nereaģē ar skābiem produktiem, piemēram, tomātiem, ogām vai vīnu. Tas ir praktiski, ja vienā un tajā pašā katlā gatavojat dārzeņu zupu, ievārījumu vai buljonu. Gluda tērauda virsma ir arī higiēniska un viegli kopjama.
Šis materiāls īpaši novērtējams cilvēkiem, kuri vēlas traukus ilgākam laikam. Kvalitatīvs tērauda katls nav jānomaina tikai tāpēc, ka nolietojies pārklājums. Vienlaikus jāņem vērā, ka nepārklāts tērauds nav nepiedegoša virsma. Olu ēdieni, putras vai piena mērces var pieķerties, ja katls tiek pārāk strauji uzkarsēts vai ēdiens netiek laikus apmaisīts.
Tērauda katls vislabāk atklāj savas priekšrocības vārīšanā, sautēšanā, buljonu gatavošanā un mērcēs, kur svarīga ir precīza temperatūras kontrole. Apbrūninot gaļu, uz katla pamatnes veidojas brūnie cepuma nosēdumi, kurus var atdalīt ar nelielu ūdens, buljona vai vīna daudzumu. Tie piešķir mērcei izteiksmīgāku garšu.
Pamatne nosaka siltuma sadali
Tērauds ir ilgmūžīgs, taču siltumu vada mazāk efektīvi nekā alumīnijs. Tādēļ kvalitatīviem nerūsējošā tērauda katliem būtiska ir pamatnes konstrukcija. Praktisks risinājums ir daudzslāņu pamatne ar alumīnija serdi vai alumīnija slāni starp tērauda kārtām. Alumīnijs palīdz siltumam izplatīties vienmērīgāk pa visu katla dibenu, mazinot pārkaršanas punktu risku.
Biezāka pamatne parasti uzkarst stabilāk un ilgāk saglabā temperatūru. Tas ir noderīgi, gatavojot rīsus, krēmzupu vai lēni vārot mērci. Savukārt ļoti smags katls ne vienmēr ir vajadzīgs mazām porcijām. Ja biežāk gatavojat vienam vai diviem cilvēkiem, svarīgāka par maksimālu masu būs ērta vadāmība un katlam atbilstošs diametrs.
Vai katls der indukcijas plītij?
Indukcijas plīts prasa magnētisku pamatni. Daudzi nerūsējošā tērauda katli ir piemēroti indukcijai, taču to nevajadzētu pieņemt automātiski - pārbaudiet ražotāja norādi pie konkrētā modeļa. Vienkāršs mājas tests ir magnēts: ja tas pie katla pamatnes turas, trauks parasti darbosies uz indukcijas plīts.
Svarīgs ir arī diametrs. Ja mazs katls tiek novietots uz daudz lielākas indukcijas zonas, plīts to var neatpazīt vai uzkaršana var būt mazāk efektīva. Katla pamatnei jāatbilst izmantotajai sildvirsmai pēc iespējas tuvāk. Tas palīdz taupīt elektroenerģiju un nodrošina prognozējamāku gatavošanu.
Kādu izmēru izvēlēties ikdienai?
Katla tilpumu ir vērts izvēlēties pēc reālām porcijām, nevis retākā viesību scenārija. Pārāk liels katls aizņem vietu, ilgāk uzkarst un ne vienmēr ir ērts, ja jāuzvāra tikai neliels daudzums. Savukārt pārlieku mazs katls liek gatavot vairākās reizēs vai rada pārplūšanas risku.
Mazs, aptuveni 1 līdz 2 litru katls noder putrām, olām, mērcēm un nelielām porcijām. Vidēja izmēra katls, ap 3 līdz 4 litriem, bieži kļūst par ikdienas universālāko izvēli zupai, kartupeļiem, rīsiem un makaroniem. Lielāks 5 līdz 8 litru katls būs lietderīgs ģimenei, maltīšu gatavošanai vairākām dienām, buljonam vai konservēšanai.
Svarīga ir arī forma. Platāks, zemāks katls piedāvā lielāku iztvaikošanas laukumu, tāpēc tas ir piemērots risoto, sautējumiem un mērcēm. Augstāks katls ir ērts pastai, zupām un buljoniem. Ja virtuvē vieta ir ierobežota, pārdomāts katlu komplekts ar dažādiem, savstarpēji papildinošiem tilpumiem bieži ir praktiskāks par vairākiem līdzīga izmēra katliem.
Vāks, rokturi un malas nav sīkumi
Labs vāks palīdz kontrolēt mitrumu un gatavošanas temperatūru. Cieši pieguļošs vāks ir noderīgs lēnai sautēšanai, jo katlā saglabājas tvaiks. Stikla vāks ļauj sekot procesam, to neceļot nost, bet metāla vāks parasti ir īpaši izturīgs un vienkāršs kopšanā. Izvēle atkarīga no tā, kura īpašība jums ikdienā svarīgāka.
Pirms pirkuma apskatiet rokturu formu un stiprinājumus. Katlam jābūt droši satveramam arī tad, ja tas ir pilns. Plašāki rokturi parasti ir ērtāki, bet to uzkaršana atšķiras atkarībā no konstrukcijas un gatavošanas ilguma. Lietojot cepeškrāsnī, noteikti pārbaudiet konkrētā katla maksimāli pieļaujamo temperatūru un vāka materiālu.
Arī katla mala ietekmē lietošanas ērtumu. Viegli izliektas malas palīdz liet šķidrumu precīzāk, kas ir patīkami, pārlejot zupu bļodās vai nokāšot ūdeni. Ja katls tiek izmantots bieži, šādas detaļas kļūst pamanāmas jau pirmajās gatavošanas reizēs.
Nerūsējošais tērauds vai nepiedegošs pārklājums?
Šie materiāli nav tieši konkurenti - tie pilda atšķirīgus uzdevumus. Nerūsējošā tērauda katli ir laba izvēle vārīšanai, sautēšanai, apbrūnināšanai un receptēm ar skābiem produktiem. Tie ir piemēroti arī tad, ja vēlaties trauku, kura lietošana nav saistīta ar pārklājuma saudzēšanu.
Nepiedegošs pārklājums ir ērts jutīgiem produktiem, kas mēdz pieķerties, piemēram, olām, pankūkām vai maigām zivju filejām. Šādiem uzdevumiem bieži noder panna, nevis katls. Praktiskā virtuvē abi risinājumi viens otru papildina: tērauda katls kalpo ilgstošai vārīšanai un mērcēm, bet nepiedegoša panna atvieglo ātru ikdienas cepšanu.
Kā gatavot, lai ēdiens nepiedegtu?
Galvenais princips ir nesteigties ar lielāko jaudu. Uzsildiet tukšu katlu uz vidējas uguns vai vidējas plīts jaudas, pēc tam pievienojiet eļļu vai sviestu un tikai tad produktus. Ja katls ir pārāk auksts, ēdiens var pielipt; ja tas ir pārāk karsts, taukvielas var sākt dūmot un produkti apdegt.
Gaļai vai dārzeņiem pēc ievietošanas dodiet brīdi izveidot apbrūninātu garoziņu. Mēģinot tos uzreiz kustināt, tie var pieķerties. Kad virsma ir pietiekami apbrūnējusi, produkti parasti atlaižas vieglāk. Putrām un piena ēdieniem izvēlieties zemāku temperatūru, pievienojiet pietiekami daudz šķidruma un regulāri apmaisiet, īpaši pie katla dibena.
Kopšana, kas saglabā katla izskatu
Pēc gatavošanas ļaujiet katlam nedaudz atdzist, tad mazgājiet to siltā ūdenī ar maigu mazgāšanas līdzekli un mīkstu sūkli. Strauja auksta ūdens liešana ļoti karstā katlā nav vēlama, jo tā var radīt lieku slodzi pamatnei. Ja ēdiens ir piekaltis, katlā īsu brīdi pamērcējiet siltu ūdeni, nevis uzreiz izmantojiet abrazīvu beržamo līdzekli.
Varavīksnes krāsas plankumi vai balts minerālu nosēdums uz tērauda nenozīmē, ka katls ir bojāts. Tos bieži var noņemt ar etiķa un ūdens šķīdumu vai līdzekli, kas paredzēts nerūsējošajam tēraudam. Pēc mazgāšanas katlu nosusiniet - tā virsma ilgāk saglabās vienmērīgu spīdumu un būs mazāk redzamas ūdens pēdas.
Nerūsējošā tērauda katls nav jāizvēlas pēc principa “jo lielāks, jo labāks”. Izvēlieties dažus izmērus, kurus tiešām izmantosiet, pārbaudiet pamatnes kvalitāti un plīts saderību, un padomājiet par receptēm, ko gatavojat visbiežāk. Šādi izvēlēts trauks katru vakariņu reizi padarīs nevis sarežģītāku, bet paredzamāku un patīkamāku.
